Studentu Darbi
Darbi, kas ir izstrādāti datorvadības sistēmu katedrā:
Arturs Beilins – Zīmējoša robota realizācija (2011)
Ivars Imuns – “Vārdu spēles” realizācija, izmantojot industriālo robotu IRB 1600 (2012)
Mārtiņš Krasnovs – Robota attālināta vadība (2012)
Konstantīns Kovaļovs – Dambretes spēles realizācija ar industriālo robotu (2012)
Iļja Vasiļjevs – Drukājoša robota realizācija (2012)
Kristīne Mežale – Lēmuma pieņemšana par maršruta izvēli nestriktā vidē (2017)
Guntis Šusts – Delta robots (2017)
Arturs Beilins – Zīmējoša robota realizācija (2011)
Bakalaura darbā tika realizēts zīmējošais robots. Bija veikts ieskats industriālo robotu vēsturē, to klasifikācijā un izmantošanas iespējās. Zīmējošā robota realizācijai tika izmantots firmas ABB IRB1600 robots, kam tika izveidots zīmēšanas rīks. Manipulatora pārvietošanos telpā vada IRC5 kontrollerim izstrādāta programma, kura tiek kontrolēta no datora, kas ir pieslēgts lokālajam tīklam, programmas.
Ivars Imuns – “Vārdu spēles” realizācija, izmantojot industriālo robotu IRB 1600 (2012)
Darbā apskatīta robotika, tās vēsture un iedalījums. Izpētīti industriālā robota IRB 1600 tehniskie parametri un daži loģisko spēļu spēlējošu robotu piemēri. Ir veikts neliels ieskats PC SDK izstrādes vidē un salīdzinātas dažādas robotu paaudzes. Darbā ir aprakstīta izvēlētā spēle, tās gaita un dots spēles realizācijas apraksts.
Mārtiņš Krasnovs – Robota attālināta vadība (2012)
Bakalaura darbā aprakstīta industriālo robotu vēsture un to iedalījums. Ir veikta IRB 1600 robota tehnisko parametru izpēte un IRC5 kontroliera apskats. Tiek piedāvāts īss ieskats RAPID programmēšanas valodā. Izpētīta robota iespējamā darbība tīklā. Darbā ir parādīta virtuālā privātā tīkla izveidošanas soļi un lietotāja pamācība kā izveidot savienojumu ar šo tīklu.
Konstantīns Kovaļovs – Dambretes spēles realizācija ar industriālo robotu (2012)
Darba mērķis ir realizēt dambretes spēles izspēli formātā cilvēks pret robotu uz reāla spēles lauka, nodrošinot lai cilvēka veiktie gājieni tiktu atpazīti ar datorredzes lietojuma palīdzību un robots veiktu atbildes gājienus kuri tiktu apreķinati ar mākslīga intelekta uzdevuma algoritma realizāciju. Darba teorētiskajā daļā ir apskatītās loģiskās spēles kā mākslīgā intelekta uzdevumi uzsvaru liekot uz dambreti. Tika apskatīts Chinook algoritms, kurš ir spēcīgākais un labākais dambretes risināšanas algoritms. Darba praktiskajā daļā tika izveidota robota vadības sistēma, kura ļauj veikt dambretes spēles izspēli formātā cilvēks pret robotu.
Iļja Vasiļjevs – Drukājoša robota realizācija (2012)
Bakalaura darbs ir veltīts ABB firmas ražota robota IRB1600 un programas RobotStudio dzīļai izpēteij ar mērķi uzprogramēt robotu sarežģītam tehniskam darbam, piemēram, punktu mētināšana un urbšanai. Bet materiāla un tehniska aprikojuma trūkuma dēļ tehniskais darbs ir aizvietots ar drukāšanu uz tastatūras. Tieši drukāšana uz tastatūras ļauj vizuāli parādīt uzdēvuma realizāciju, kādas tieši ir dota robota iespējas.
Kristīne Mežale – Lēmuma pieņemšana par maršruta izvēli nestriktā vidē (2017)
Maģistra darba struktūra ir veidota no četrām darba daļām. Pirmajā daļā tiek sniegts vispārējs ieskats nestriktās loģikas struktūrā un tās galvenajos posmos. Otrajā nodaļā liela uzmanība tiek pievērsta zināšanu bāzes izveidei dažādās situācijās. Darba lielākais akcents tiek novirzīts uz trešo un ceturto daļu, kur apskatītās tēmas specifika tiek izstrādāta uz reāla piemēra pamata. Trešajā daļā autors izstrādā kravas pārvietošanas risinājumu, kur lēmumu pieņemšana par maršrtura izvēli norit nestriktā vidē. Šajā nodaļā tiek pilnībā izstrādāta zināšanu bāze un tās komponentes, ar kuru palīdzību iespējams aprēķināt maršrutu daudzkritēriju telpā. Ceturtajā daļā izstrādātais risinājums realizēts prakstiski, kur tiek izveidota programmatūra, kas aprēķina nepieciešamo maršrutu un trajektoriju priekš industriālā robota. Līdz ar to, pirmajā apakšnodaļā ir neliels ieskats par industriālo robotu un tā sastāvdaļām, savukārt otrajā – izstrādātās programmatūras, interfeisa apraksts.
Guntis Šusts – Delta robots (2017)
Mūsdienās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, ne tikai programmatūras pusē, bet arī “dzelžu” jomā. Visdažādāko lietoņu skaits arvien aug, līdz ar to nepieciešami papildspēki to testēšanā, kas vairāku uzņēmumu pamatvirziens. Šis darbs ir tapis, sadarbībā ar programmatūras testēšanas un izstrādes uzņēmumu. Viens no programmatūras testēšanas veidiem ir testu automatizācija, kad testēšanas process tiek automatizēts. Tomēr tas neder visos gadījumos un testēšanas soļi ir jāizpilda manuāi viens pēc otra. Tieši šis manuālais darbs nereti sagādā problēmas, jo, veicot manuālo testēšanu, inženieris var pieļaut kļūdas, kā arī testēšana var tikt veikta jebkurā diennakts laikā neatkarīgi no inženiera darba laika. Tāpēc autoram radās ideja uzbūvēt robotu, kas spēj simulēt cilvēka pirksta pieskārienu telefona sensorekrānam.