Doktarantūra
Uzņemšana pilna laika doktora studijās notiek divas reizes gadā – jūlijā (vasaras uzņemšana) un janvārī (ziemas uzņemšana) (no 2018. gada). Uzņemšana nepilna laika doktora studijās notiek visu gadu.
Uzņemšana pilna laika doktora studiju programmās notiek konkursa kārtībā atbilstoši Uzņemšanas noteikumiem. Reflektantus vērtē pēc šādiem kritērijiem:
Tiesības pieteikties doktorantūrā ir reflektantiem ar maģistra grādu vai maģistra grāda līmenim pielīdzinātu izglītību, kas atbilst noteiktās doktora studiju programmas prasībām par iepriekšējo izglītību.
Līdz dokumentu iesniegšanai reflektants vienojas ar promocijas darba vadītāju par promocijas darba vadīšanu un promocijas darba tēmu.
Automātika un datortehnika Doktora studijas (DDF0)
Akreditācija 31.05.2013 – 30.05.2019; Akreditācijas lapa Nr. 21
Anotācija
Doktora studiju programma “Automātika un datortehnika” tiek realizēta Rīgas Tehniskajā universitātē kopš 2002./03.m.g. un iever sevī četrus doktora programmas virzienus. Programmas kopējais kredītpunktu skaits ir 192 KP, 15 KP ir atvēlēti obligātajai daļai, 21 KP – obligātās izvēles priekšmetiem, 6 KP – brīvās izvēles priekšmetiem un 150 KP – zinātniskais darbs.
Virziens “Datorvadības sistēmas, lēmumu atbalsta sistēmas” galvenokārt apskata datorvadības un lēmumu pieņemšana sistēmas.
Virziens “Attēlu apstrāde un datorgrafika, datortehnika un tīkli” ietver divus specializēšanās virzienus:
– attēlu apstrāde un datorgrafika. Specializācija orientēta uz datorgrafikas, tēlu atpazīšanas, attēlu
apstrādes, scēnu analīzes un datorredzes tematiku; ietver divus specializēšanās virzienus:
– datortehnika un tīkli. Specializācija orientēta uz datoru arhitektūru, signālu un datu apstrādi datoru
sistēmās, tai skaitā multimediju tehnoloģijās, sensoru un bezvadu tīklos, kā arī tīklu pārvaldību un plānošanu.
Virziens “Matemātiskā modelēšana” ir orientēts uz speciālistu sagatavošanu ar padziļinātām zināšanām tehnomatemātikā un spējām lietot matemātiskās metodes tehnoloģisko procesu modelēšanā. Programmā īpaša vērība tiek pievērsta matemātiskās fizikas metodēm, skaitliskajām metodēm un to lietojumiem sarežģītu procesu analīzei inženierzinātnēs.
Virziens “Matemātiskā statistika un tās lietojumi” sniedz padziļinātas zināšanas mūsdienu matemātiskajā statistikā un tās pielietojumos finanšu ekonomikā.
Mērķis
Sniegt zinātnisko izglītību pēc maģistra grāda iegūšanas, kas atbilstu inženierzinātņu doktora grādam
informācijas tehnoloģijas nozarē un sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus patstāvīgam zinātniskajam un akadēmiskam
darbam universitātēs informācijas tehnoloģijas inženierzinātņu nozarē. Programmas mērķis ir sagatavot speciālistus, kas ir spējīgi sekot informācijas tehnoloģijas resursu evolūcijai un sekmīgi vadīt informācijas tehnoloģijas resursu izstrādi un ieviešanu.
Uzdevumi
– Sagatavot studentus patstāvīgam pētnieciskam darbam inženierzinātnēs un ražošanā;
– Attīstīt studentu individuālās spējas un profesionālās iemaņas;
– Stimulēt studentos vēlmi nepārtraukti papildināt savas profesionālās zināšanas;
– Attīstīt analītiskās domāšanas spējas;
– Attīstīt zinātniski-pētnieciskā darba iemaņas, t.sk. eksperimentālos pētījumos izvēlētajā tematikā, literatūras
analīzē jaunās tehnoloģijas nozarēs;
– Skaidrot un popularizēt matemātiskās modelēšanas lomu inženierzinātnēs.
Studiju rezultāti
– Orientējas elastīgas ražošanas un SCADA sistēmu jomā;
– Spēj izstrādāt robotu vadības sistēmas;
– Orientējas datorsistēmu jomā ar mākslīgā intelekta elementiem (zināšanu bāzēm, lemšanas teoriju, tēlu atpazīšanas
teoriju, nestrikto kopu un lingvistisko mainīgo teoriju, ģenētiskiem algoritmiem, mākslīgo neironu tīkliem u.c.),
– Izprot zinātniskās pētniecības procesu,
– Spēj pielietot iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas jaunas zinātniskās problēmas risināšanai,
– Spēj izstrādāt oriģinālus algoritmus, metodes un programmatūru, ar kuru palīdzību var risināt
datorgrafikas, attēlu apstrādes un datorredzes uzdevumu,.
– Spēj piedalīties, vadīt un ieviest starptautiskos zinātniskos projektus,
– Spēj strādāt par pasniedzēju un veikt zinātniskus pētījumus,
– Spēj analizēt sarežģītus procesus inženierzinātnēs,
– Prot identificēt mērķus un problēmas,
– Prot izmantot mūsdienu stohastiskās analīzes metodes un algoritmus,
– Spēj patstāvīgi analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt atbilstošus secinājums.
[1] Programmas versijā ar 192.0 kredītpunktiem
Studiju ilgums gados
Pilna laika studijām – 4,0; Nepilna laika stud. (nekl.) – 5,0
Nepieciešamā iepriekšējā izglītība
Inženierzinātņu maģistrs informācijas tehnoloģijā
Iegūstamais grāds un kvalifikācija
Inženierzinātņu doktors informācijas tehnoloģijā
Iegūtās kvalifikācijas līmenis
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) 8. līmenis
[2] Programmas versijā ar 192.0 kredītpunktiem
Studiju ilgums gados
Pilna laika studijām – 4,0; Nepilna laika stud. (nekl.) – 5,0
Nepieciešamā iepriekšējā izglītība
Inženierzinātņu maģistrs attēlu apstrādē un datorgrafikā, datortehnikā un tīklos
Iegūstamais grāds un kvalifikācija
Inženierzinātņu doktors
Iegūtās kvalifikācijas līmenis
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) 8. līmenis
[3] Programmas versijā ar 192.0 kredītpunktiem
Studiju ilgums gados
Pilna laika studijām – 4,0; Nepilna laika stud. (nekl.) – 5,0
Nepieciešamā iepriekšējā izglītība
Inženierzinātņu maģistrs
Iegūstamais grāds un kvalifikācija
Inženierzinātņu doktors
Iegūtās kvalifikācijas līmenis
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) 8. līmenis
[4] Programmas versijā ar 192.0 kredītpunktiem
Studiju ilgums gados
Pilna laika studijām – 4,0; Nepilna laika stud. (nekl.) – 5,0
Nepieciešamā iepriekšējā izglītība
Inženierzinātņu maģistrs, matemātikas maģistrs, ekonomikas maģistrs un tiem pielīdzinātie maģistri
Iegūstamais grāds un kvalifikācija
Inženierzinātņu doktors
Iegūtās kvalifikācijas līmenis
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) 8. līmenis